Jauns Eiropas līgums un veto kā kodolierocis – deputātu kandidāti par ārpolitiku

Eiropas Savienībai nevajag revolūciju, bet renesansi. Atgriezties pie tiem mērķiem, kurus esam iedzīvinājuši.

“Delfi TV ar Jāni Domburu” raidījumu ciklā “Par ko balsot?” debatēs par ārpolitiku astoņu partiju pārstāvji, kurām atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, sprieda par Latvijas lomu Eiropas Savienībā, attiecībām ar Krieviju, Latvijas tēlu pasaulē, diasporu un iespējamām jaunām vēstniecībām Austrālijā un Brazīlijā.

Uz aktuālajiem jautājumiem diskusijā atbildes meklēja Vjačeslavs Dombrovskis (S), Māris Kučinskis (ZZS), Didzis Šmits (KPV.LV), Rihards Kols (NA), Edgars Rinkēvičs (JV), Artis Pabriks (A/P), Linda Ozola (JKP) un Juris Viļums (LRA).

“Steidzami jāstrādā pie jauna Eiropas Savienības līguma. “Brexit” patiesībā nav cēlonis, bet sekas tai kļūdai, – konstitūcijai, kas savulaik tika noraidīta Francijas un Nīderlandes referendumos. Pēc tam apgāja sabiedrību un nosauca to par Lisabonas līgumu. Šī konstrukcija ir novedusi Eiropas Savienību diezgan lielā tupikā. Tas, ka Eiropas Komisijai tika iedota tik milzīga vara, likumdošanas iniciatīvas, bet valstis patiesībā stāv malā… Būtu jāpalielina valstu loma,” sacīja Šmits, piebilzdams, ka, viņaprāt, nevis Francija un Vācija ir noteicošās šajā institūcijā, bet gan multinacionālās kompānijas. Viņš gan neprecizēja, kādas tieši.

Šmits arī uzsvēra, ka, viņaprāt, Latvijai ir savs “kodolierocis” attiecībās ar pārējām bloka valstīm, – veto tiesības. Viņaprāt, Latvija līdz šim baidījusies tās izmantot.

Savukārt pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sacīja, ka “Mēs redzam Eiropas Savienību kā nacionālu valstu savienību, nevis kā federāciju. Tāpēc jebkāda veida Briseles institūciju kompetences paplašināšana ir ļoti diskutējams jautājums. Par līgumiem, nu, ziniet, atvērt jaunas līgumu sarunas ir tāpat kā ar karu – tu sāc un nezini, kā tu beigsi. Tas bieži beidzas problemātiski. Es redzu pietiekami lielas iespējas arī esošajā līguma ietvarā. Mums ir jākoncentrējas uz tām lietām, kas ir kopīgi interesantas visai Eiropas Savienībai. Es būtu pret jebkādas Briseles lomas palielināšanu šobrīd politiskajā pārvaldībā.”

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) iebilda Šmita ieteikumam par līgumu pārskatīšanu: “Tagad atvērt revīzijai līgumus būtu ļoti bīstami. Itālijas pozīcija mums nav skaidra, vēl nezinām, kādas sekas būs pēc Zviedrijas vēlēšanām. Mēs jau esam tie, kas kopā ar pārējiem cenšamies pragmātiski noturēt jebkuru spēlēšanos, kas ir ļoti bīstama pašam [Eiropas] projektam. Mēs tad tieši būtu zaudētāji.”

Rihards Kols (NA) uzsvēra: “Eiropas Savienībai nevajag revolūciju, bet renesansi. Atgriezties pie tiem mērķiem, kurus esam iedzīvinājuši. Mūsu pilsoņiem rodas mazliet apmulsums, jo Eiropas Savienībā ir vismaz piecas savienības. Un tad rodas [jautājums], kura tad ir tā īstā. Vēl mēs runājām par vairākiem ātrumiem, vēl izskan kodols. Es domāju, ka visi, kas piedalījās 2003. gadā referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, balsoja par tādu iestāšanos, kas balstās jau noslēgtajos līgumos.” Viņš piebilda, ka ir tikai dabiski, ka laiku pa laikam šie līgumi tiek pilnveidoti. Viņš pauda, ka NA redz nepieciešamību decentralizēt Eiropas Savienības kompetences, nevis institūcijas.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un deputāta amata kandidāts Artis Pabriks (A/P) sacīja, ka Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropas Savienība.

“Pašreiz tajā ir šie te centrbeidzes spēki, kur no vienas puses tiek runāts par arvien lielāku nacionālo valstu spēku, kāds atkal vēlas Briselē kaut ko vairāk centralizēt. Latvijas gadījumā mums noteikti ir jābūt pie tā galda, ja notiek kaut kādas sarunas par jebkādu centralizācijas jautājumu, lai nenotiktu kas tāds, kas nav mūsu interesēs. Bet, ja es runāju par Latvijas nacionālajām interesēm, tad es teiktu, ka mēs neesam savu potenciālu izmantojuši Eiropas Savienībā un NATO. Es vienmēr esmu teicis, ka gribētu tādu pašu Latvijas ietekmi, kāda tā šobrīd ir Luksemburgai. Luksemburgai ir ļoti liela ietekme uz Eiropas Savienības politiku,” sacīja Pabriks.

“Jaunā konservatīvā partija viennozīmīgi atbalsta esošo ārpolitikas kursu. Mēs esam par vienotu un spēcīgu Eiropas Savienību, arī redzam to kā nacionālu valstu savienību. Taču mēs neizslēdzam, ka atsevišķās jomās varētu būt valstu grupu konsolidācija, tad mēs esam ieintresēti būt pie lēmumu pieņēmēju galda. Iekšējās un ārējās robežas aizsardzība varētu būt tās jomas, kur mēs sadarbojamies ciešāk, ” sacīja Linda Ozola (JKP).

Viļums (LRA) pauda, ka, “Protams, mēs esam dzirdējuši daudz saukļus par lielu Latviju, ka Latvija ir tāds liels nopietns starptautisks spēlētājs, bet, manuprāt, visiem godīgi jāatzīst, ka Latvija ir maza arī Eiropas līmenī. Mūsu pašreizējais ārpolitikas virziens ir izmantot esošo situāciju savā labā, tajā pašā laikā ieturot savu mugurkaulu. Nepiekāpjoties kaut kādām politikas spēlēm. Viena no mūsu galvenajām lomām būtu Eiropai atgādināt to, kas notiek arī austrumos no Latvijas. Tur notiek karš.”

Dombrovskis (S) norādīja, ka “Saskaņa” vēlētos, lai Eiropas Savienība būtu veiksmīgs projekts. “Nākotne ir neskaidra. Ir Grieķijas stāsts, “Brexit” stāsts, vairākās Eiropas Savienības valstīs pie varas ir cilvēki, kas paši apšauba savu dalību eirozonā un citās institūcijās. Ja mēs salīdzināsim Eiropas Savienību ar mašīnu, tad mēs redzam, ka ir kaut kādas nopietnas problēmas. Tā vietā, lai brauktu ātrāk, vajag labāk apstāties un iziet tehnisko apskati. Nav laiks paplašināties vai jauniem ātrumiem,” sacīja partijas premjera amata kandidāts.

Dalīties