Uzruna konferencē “Vietējo padomju loma Latvijas neatkarības atgūšanā”

Augsti godātais prezidenta kungs,
Augsti godātais ministra kungs
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Man ir liels gods šodien piedalīties šajā konferencē, jo esmu pārliecināts, ka jebkura valsts sākas ar zināšanām par tās vēsturi un izpratni par vēsturiskajiem notikumiem.

Lai arī pirms 25 gadiem biju mazs zēns, kurš vēl neaptvēra vārdu „neatkarība” un „brīvība” spēku, šodien es, pavisam ar citu pietāti novērtēju to, ko Latvijas vietējo padomju deputāti darīja, lai mēs varētu dzīvot, savā – neatkarīgā valstī.

Kad 1990.gada 21. aprīlī pēc Tautas frontes iniciatīvas tikās 8086 deputāti, lai balsotu par aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei un Latvijas tautaineatkarības atgūšanai, bija 8003 drosmīgi un pašaizliedzīgi deputāti, kas balsoja PAR šo aicinājumu. Tas iezīmēja spēcīgu stāju Latvijas valsts neatkarības atgūšanai. Un mēs visi zinām, ka pāris dienas vēlāk, 4. maijā, Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kas Latvijas vēsturei atvēra jaunu un izšķirošu lapu.

Māris Pūķis ir viens no tiem, kas bija klāt Daugavas stadionā un viņš savā grāmatā „ Pašu valdība” par šo notikumu raksta šādi:

„Toreiz tas nešķita tik droši kā tagad. No Maskavas varēja sagaidīt jebkuru reakciju, kā to bija apliecinājuši daudzi vēsturiski notikumi ne vien Staļina varas periodā, bet arī pēc tam. Gorbačova „perestroikas” laika atkusnis varēja būt arī mānīgs. Tāpēc tika domāts par argumentiem, kas varētu pārliecinoši pierādīt pasaulei, kāda ir latviešu tautas patiesā griba. Tā radās ideja sasaukt „Daugavas” stadionā „visu līmeņu padomju deputātu kopsapulci”, uz kuru tika aicināti ierasties visi deputāti, vai tie ievēlēti lielā vai mazā pašvaldībā”.

Pūķis šajās grāmatas rindās ir izteicies ļoti precīzi, jo arī šodien bieži, pieņemot lēmumus, mēs neatveram to spēku nākotnē un diženumu, kāds šis lēmums izskatīsies vēsturē. Mums pietrūkst sajūtas par savu tautas varenumu, ko nepieciešams stiprināt!

Kā jau minēju – esmu pārliecināts, ka vēsture ir pamats, kuru nedrīkst aizmirst, tāpēc arī mēs esam šeit, lai godinātu un pieminētu Latvijai svarīgu, vēsturisku brīdi. Šodien mēs dzirdēsim arī dokumentālo apkopojumu, liecību un krājumu prezentācijas, kas padara dzīvu šo notikumu un mūsu visu uzdevums ir gādāt, lai to Latvijas iedzīvotāji nodod no paaudzes paaudzē.

Latvijai kā nacionālai valstij ir svarīgi savu tautiešu identitātes stiprināšana. Neatkarīgi no tā, vai tie ir Latvijā dzīvojošie tautieši vai diasporas latvieši. Svarīgi ir pieminēt un novērtēt šo valsti, vēsturi un stiprināt to gan individuāli, gan visiem kopā. Svarīgi, lai arī šodien mēs būtu pilsoniski un politiski aktīvi un atbildīgi; lai mūs vieno kopīgs mērķis – labāka Latvija.

Es izsaku pateicību gan viesiem tā laika vietējo padomju deputātiem par drosmi, par iesaistīšanos, par to, ka palīdzējāt Latvijai tapt neatkarīgai.

Dalīties